Neiroloģija ir medicīnas nozare, kas pētī nervu sistēmas uzbūvi, funkcijas, attīstību, kā arī nervu slimības. Neiroloģija ietver daudzu slimību spektru, jo saistīta ne tikai ar centrālo un perifēro nervu sistēmu slimībām, bet arī ar asinsvadu, muskuļu, vielmaiņas, kaulu, iekšējo orgānu un citām slimībām.
Neirologs diagnosticē neiroloģiskās saslimšanas, nosaka to cēloņus, novērtē bojājuma pakāpi, veic papildu izmeklējumus un konsultē, sastāda ārstēšanas plānu.
Diagnozes noteikšanai nereti nepieciešamas dažādu izmeklējumu metodes un to kombinēšana - asins analīzes, rentgens, datortomogrāfija, magnētiskā rezonanse, elektrofizioloģiskie izmeklējumi u.c.).
Arī neiroloģisko slimību ārstēšanā tiek izmantotas un kombinētas dažādas metodes – medikamenti, vingrojumi, fizioprocedūras, masāža, ķirurģiskas manipulācijas.
Kad jādodas pie neirologa?
- galvassāpes un migrēnas tipa galvassāpes,
- muguras sāpes,
- samaņas traucējumi (ģībonis, epilepsija),
- reibonis, līdzsvara un koordinācijas traucējumi,
- dubultošanās acīs,
- kustību traucējumi (trīc rokas, lēnums u. c.), locekļu vājums,
- atmiņas traucējumi,
- satraukums, veģetatīvi simptomi (sirdsklauves, svīšana u. c.),
- miega traucējumi,
- citas ar nervu sistēmas darbību saistītas problēmas.
Kā sagatavoties vizītei?
Lūgums sagatavot slimības vēsturi, lietojamo medikamentu sarakstu un jādefinē sava problēma un vizītes mērķis.
Kā notiek vizīte?
Vizītes sākumā pacientam jāpastāsta sava problēma un jāpasaka apmeklējuma mērķis. Neirologs, uzklausot sūdzības, iegūst svarīgu informāciju un ar jautājumiem precizē dažādas nianses, tāpēc pacientam jācenšas atbildēt konkrēti. Jāsniedz informācija par blakusslimībām, lietojamiem medikamentiem un to devām, alerģiskām reakcijām uz zālēm. Tieši šī sarunas daļa – anamnēzes ievākšana – ir svarīga, lai turpmāk pareizi tiktu interpretēts jebkurš izmeklējums.
Vizītes laikā neirologs veic vispārējo neiroloģisko izmeklēšanu, lietojot savai specialitātei raksturīgus instrumentus. Ārsts novērtē pacienta augstākās nervu darbības funkcijas: orientēšanās laikā, telpā, atmiņa, runa, rēķināšana, domāšana, rakstīšana u. c., pēc vajadzības lietojot dažādus padziļinātus testus, piemēram, atmiņas pārbaude (piecu vārdu tests īslaicīgās atmiņas pārbaudei u. c.). Ja nepieciešams, tiek veikta slimās vietas palpācija (aptaustīšana), piemēram, ja sāp mugura. Pēc neiroloģiskā stāvokļa novērtēšanas ārsts nosaka diagnozi. Ja tā vēl ir neskaidra, pacients tiek nosūtīts uz laboratoriskiem vai diagnostiskiem papildizmeklējumiem.
Vizītes laikā neirologs veic vispārējo neiroloģisko izmeklēšanu, lietojot savai specialitātei raksturīgus instrumentus. Ārsts novērtē pacienta augstākās nervu darbības funkcijas: orientēšanās laikā, telpā, atmiņa, runa, rēķināšana, domāšana, rakstīšana u. c., pēc vajadzības lietojot dažādus padziļinātus testus, piemēram, atmiņas pārbaude (piecu vārdu tests īslaicīgās atmiņas pārbaudei u. c.). Ja nepieciešams, tiek veikta slimās vietas palpācija (aptaustīšana), piemēram, ja sāp mugura. Pēc neiroloģiskā stāvokļa novērtēšanas ārsts nosaka diagnozi. Ja tā vēl ir neskaidra, pacients tiek nosūtīts uz laboratoriskiem vai diagnostiskiem papildizmeklējumiem.
